Latvijā cigarešu izsmēķi vairs negulst uz ietvēm. Paradigma ir mainījusies, jo tos sāka izmantot daudz lietderīgāk. Kopš cigaretes filtri kļuva populāri, cigarešu izsmēķi ir kļuvuši par vieniem no visizplatītākajiem un vidi piesārņojošajiem atkritumiem pasaulē. Saskaņā ar EcoInventos datiem, šogad tiek prognozēts apmēram 9 triljoni cigarešu izsmēķu gadā.
Situācija saasinājās ar elektronisko cigarešu ar zemu nikotīna saturu parādīšanos. To lietošana ir pieaugusi, īpaši jauniešu vecumā no 14 līdz 30 gadiem. Tas ir izraisījis atkritumu apjoma pieaugumu. Rezultātā uzkrājas vēl izturīgāki un sarežģītāki atkritumi. Tie bieži tiek nepareizi izmesti dabas teritorijās, mežos, ūdenstilpēs un citur.
Atkritumi, ko tie atstāj pēc sevis, ir grūti sadalāmi. To sadalīšanās process var ilgt līdz pat 15 gadiem. Tie satur arī toksiskas vielas, piemēram, nikotīnu, sveķus un smagos metālus. Tie nokļūst augsnē un ūdenstilpēs, kaitējot visai ekosistēmai.
Ceļi no izsmēķiem: ideja, kas var mainīt realitāti Latvijā un Spānijā
Saistībā ar nāvējošajām toksīnām, ko cigarešu izsmēķi izdala vidē, ir steidzami jāveic kontroles pasākumi. Tieši šeit stājas spēkā jauna metode, ko izstrādājuši pētnieki no Granadas Universitātes (Spānija) un Daugavpils Universitātes (Latvija).
Ir izveidota sistēma, kas pārstrādā cigarešu izsmēķus kā piedevu asfalta ražošanā, padarot to elastīgāku, izturīgāku un mazāk kaitīgu videi. Sastopoties ar globālu problēmu, ko rada cigarešu izsmēķi, šie studenti nolēma rīkoties.
Eksperti vēlas izmantot cigarešu izsmēķus kā piedevu ceļu būvniecībā. Galvenā uzmanība tiek pievērsta neizdegušās cigarešu izsmēķu daļas izmantošanai granulu ražošanā, kuras tiek izmantotas asfalta betona maisījumos. Šī neizdegušā daļa ir bagāta ar celulozes šķiedrām un bioloģiski noārdāmiem plastmasas materiāliem, piemēram, polilaktīdu (PLA).
Atšķirībā no tā, sadegušā daļa (pelnas un sadegšanas atliekas) šajā projektā tiek utilizēta, ņemot vērā tās mazāku tehnisko vērtību. Granulas ražo rūpnieciski, tās sajauc ar Fišera-Tropša vaskiem, presē, karsē un aukstā veidā sagriež.
Iegūtais materiāls ir viela, kas, sajaucot ar karstu asfaltu, atbrīvo šķiedras, kas nostiprina ceļa seguma matrici un darbojas kā papildu saistvielas.
Jaunā projekta priekšrocības starp Spāniju un Latviju
Priekšrocības sniedzas tālu ārpus atkārtotas izmantošanas iespējām. Eksperimenti, kas veikti Grand-Warta Universitātes būvniecības inženierijas laboratorijā (LabIC.UGR), liecina, ka jaunie asfalta segumi ir izturīgāki pret plaisāšanu gan transporta slodzes, gan temperatūras svārstību ietekmē.
Turklāt izmantotās vaski samazina bituma viskozitāti. Tas viss samazina ražošanas temperatūru. Šāda termiskā modifikācija nodrošina ievērojamu enerģijas ietaupījumu un tiešu piesārņojošo gāzu emisiju samazinājumu.
Šis aspekts ir izšķirošs ceļu būvniecībā. Visā savā pastāvēšanas laikā tas ir bijis raksturīgs ar tendenci palielināt oglekļa emisijas.
Turklāt ir iespējams palielināt pārstrādāto materiālu daļu asfaltā, atkārtoti izmantojot citus materiālus, piemēram, ne tikai cigarešu izsmēķus, bet arī nolietoto ceļu segumu atliekas, neietekmējot struktūras īpašības.
Cigarešu izsmēķu izmantošana ceļu būvniecībā nākotnē
Vairākas Eiropas pašvaldības apsver iespēju ieviest šo metodi pilotprojektos pilsētu ceļu atjaunošanai, jo īpaši rajonos ar augstu piesārņojuma līmeni un intensīvu satiksmi. Šīs tehnoloģijas plaša izmantošana ļaus atbrīvoties no miljoniem cigarešu izsmēķu, samazināt oglekļa pēdas nospiedumu un veicināt patiesas slēgtā cikla ekonomikas attīstību.
Jau pavisam drīz cigarešu izsmēķi varētu vairs nebūt problēma Latvijai, Spānijai un, iespējams, visai pasaulei. Tomēr pagaidām tas ir tikai iespējamais scenārijs. Tas būtu viens no visvairāk gaidītajiem scenārijiem, īpaši ņemot vērā, ka katrs cigarešu izsmēķis var piesārņot 50 litrus ūdens.
