Siltums, ūdens vilina, un pēkšņi jūs sajūtat, ka kaut kas mīksts pieskaras jūsu potītēm: garantēts vasaras šausmu mirklis. Neraizējieties, tās nav briesmīgās medūzas, kas sabojā vakaru pludmales bārā, bet gan ziņkārīgas caurspīdīgas “kolonnas” — salpas. Šie radījumi, kas izskatās kā izkāpuši no zinātniskās fantastikas grāmatu lappusēm, jau daudzus gadus parādās mūsu krastos, un 2025. gadā viņi nevēlējās izlaist ballīti.
To cilindriskie ķermeņi, kuru izmērs ir no dažiem milimetriem līdz 10 centimetriem, ir tik trausli, ka izkūst no vismazākās pieskāriena, tāpēc daudzi tos uzskata par peldošu plastmasu. Iemesls to masveida iebrukumam slēpjas ēdienkartē: fitoplanktons ir izplatījies, un tās, kā labi filtrētāji, to labprāt izmanto. Vēlaties uzzināt, vai ir iemesls satraukties vai vienkārši panikā? Lasiet tālāk.
Kas īsti ir salpas un kāpēc tās parādās tagad?
Salpas pieder pie apvalkveidīgo grupas – jūras bezmugurkaulniekiem, kuriem ir ārējais „tunikas”, kas devusi viņiem nosaukumu. Tās darbojas kā miniatūri hidrauliskie motori: iesūc ūdeni caur vienu sifonu, izspiež to caur otru un vienlaikus filtrē fitoplanktonu, kas nepieciešams viņu dzīvei. Kad fitoplanktons kļūst spēcīgs, kā tas bija šovasar, tas pats notiek arī ar salpu kolonijām, veidojot iespaidīgas rindas, kas ir vairākus metrus garas un dejo viļņu ritmā.
Šeit ir īss pārskats par gadiem, kad šīs būtnes mūs apmeklēja, kā arī katras invāzijas iemesli:
Gads Skartā zona Galvenais iemesls
2019 Latvijas krasti Fitoplanktona ziedēšana
2021 Latvijas krasti Fitoplanktona ziedēšana
2024 Latvijas krasti Fitoplanktona ziedēšana
2025 Latvijas krasti Fitoplanktona ziedēšana
Kā redzat, vēsture atkārtojas laiku pa laikam: barības pārpilnība, daudz salpu krastā. Nav nekādu sazvērestību vai dīvainu mutāciju, vienkārši dabiskais cikls, kas aktivizējas piemērotos apstākļos: barības vielu, temperatūras un straumju klātbūtne.
Vai tās rada draudus peldētājiem?
Spoileris: nekāda riska. Atšķirībā no medūzām, salpas nav dzēlīgu taustekļu un tās neizdala toksīnus. Turklāt tās ir tik maigas, ka, pieskaroties tām, tās parasti „izzūd”, tāpēc drauds ir patiesībā pretējs: mēs varam tām nodarīt kaitējumu, nejauši uz tām uzkāpjot. Tāpēc, ja redzat garām peldam slidenu ķēdi, ieelpojiet dziļi un turpiniet peldēt.
Turklāt to klātbūtne parasti liecina par okeāna veselību. Okeāns ar bagātīgu fitoplanktonu ražo skābekli un baro visu barības ķēdi. Vienkārši runājot, salpu klātbūtne nozīmē, ka bioloģiskais dzinējs darbojas.
Kā atpazīt salpu viļņu vidū?
Pirmais padoms: tās izskatās kā mazas stikla laiviņas ar diviem caurumiem galos. Otrais padoms: tās nav zvana formas un nav medūzu dzēlējšķiedras. Uzmanīgi apskatot, var pamanīt brūnu vai zaļganu nokrāsu — pazīme, ka tās barojas ar fitoplanktonu. Tās mēdz pulcēties kopā kā pērlītes un var izpleties vairākus metrus jūrā, radot tikpat aizraujošu, cik nekaitīgu skatu.
Tomēr to caurspīdīgums un želejveida tekstūra padara tos līdzīgus hameleoniem: pietiek ar pusi sekundes neuzmanības, un tos var sajaukt ar saplēstu plastmasas maisiņu. Tāpēc ir noderīgi zināt to īpašības, lai izvairītos no nevajadzīgas satraukuma.
Ko darīt, ja jūs sastopaties ar salpas krastā?
Lai gan pirmā reakcija būtu tās novietot malā, visprātīgāk ir palīdzēt tām turpināt savu ekoloģisko darbu. Praksē vienkārši izpildiet šādus soļus:
Novērojiet, nepieskaroties: atcerieties, ka tās viegli sadalās.
Nekāpiet uz tām, īpaši ieejot ūdenī un izkāpjot no tā.
Nemēģiniet tās ar rokām izmest atpakaļ jūrā: parasti to izdara paisums.
Ja esat kopā ar bērniem, paskaidrojiet viņiem, kā atšķirt tās no medūzām: tās nekodīs un tām nav zvaniņa.
Ievērojot šos ieteikumus, jūs pasargāsiet gan salpas, gan savas kājas, kā arī palīdzēsiet vasaru pavadīt saudzīgāk pret jūras vidi.
Kāpēc tās ir svarīgas jūras ekosistēmai?
Salpas ir īstas attīrīšanas mašīnas: tās apēd fitoplanktonu, regulē tā pārpalikumu un novērš tādas problēmas kā hipoksija (skābekļa trūkums), kas var rasties, šīm mikroaļģēm eksplodējot. Tās arī pārvērš uzņemtā oglekļa smagos ekskrementus, kas nogulsnās uz grunts. Šis process, kas pazīstams kā „oglekļa lietus”, veicina CO₂ izdalīšanos no atmosfēras.
Un it kā ar to nepietiktu, tās kalpo par barību zivīm, jūras putniem un citiem bezmugurkaulniekiem. Tādējādi noslēdzas aprites cikls: tās kontrolē ķēdes pamatu un vienlaikus uztur augstākus līmeņus. Īsumā, katra peldošā salpa ir sīka posma, kas, tā teikt, uztur okeāna veselību.
