Latvijā pašnodarbinātie cilvēki atklāj, ka pēc aiziešanas pensijā viņu pensija ir ievērojami mazāka nekā algotajiem darbiniekiem. No pirmā acu uzmetiena šī situācija šķiet pilnīgi netaisnīga, bet tai ir izskaidrojums. Piemēram, pašnodarbināts elektriķis, kas strādā viens pats, un algots elektriķis saņem vienādu ikmēneša atalgojumu par savu darbu, un abi maksā sociālās apdrošināšanas iemaksas, kas vēlāk tiks izmantotas, lai aprēķinātu viņu vecuma pensiju .
Tomēr galvenā atšķirība starp viņiem ir tāda, ka algoto darbinieku gadījumā daļu iemaksu sedz uzņēmums, kas viņus nodarbina, bet pašnodarbinātie tās maksā pilnībā. Šī atšķirība nozīmē, ka pašnodarbinātie pensionējas ar daudz mazāku pensiju nekā algotie darbinieki.
Atšķirības pensiju nodrošinājumā starp algotiem darbiniekiem un pašnodarbinātajiem . Atšķirības starp vecuma pensijām algotiem darbiniekiem un pašnodarbinātajiem arī 2025. gadā saglabāsies ievērojamas. Saskaņā ar oficiāliem datiem, ko sniedz Sociālās integrācijas un sociālās drošības ministrija, vidējā pašnodarbināto pensija ir 1008,8 eiro mēnesī, bet darbinieki, kas strādā saskaņā ar vispārējo režīmu, saņem vidēji 1665,5 eiro mēnesī.
Svarīgi atzīmēt, ka šī atšķirība ir vēl lielāka atkarībā no dzimuma. Vīrieši, kas nestrādā algotu darbu, pensijā saņem vidēji 1150,10 eiro, bet sievietes — 863,97 eiro. Šī nevienlīdzība ir saistīta arī ar iemaksu gadu skaitu un izvēlētajiem darba periodiem.
Vidēji tas ir 657,72 eiro mēnesī starp algoto darbinieku vecuma pensiju un pašnodarbināto pensiju. Tas ir vairāk nekā 9200 eiro gadā.
Darbinieka alga veidojas no iemaksu bāzes . Kā redzams tabulā zemāk, darbinieku gadījumā gan uzņēmums, gan pats darbinieks uzņemas noteiktu procentu no darbinieka iemaksām sociālās apdrošināšanas sistēmā. Šo summu nosaka, pamatojoties uz iemaksu bāzi, no kuras atskaita vairākus posteņus. Uzņēmums uzņemas lielāko daļu šo izdevumu un pārskaita tos sociālās apdrošināšanas sistēmā sava darbinieka vārdā.
Summa pēc visu procentu atskaitīšanas no iemaksu bāzes ir neto alga, kas tiek izmaksāta darbiniekam katru mēnesi. Iemaksu procentu likme vienmēr ir vienāda neatkarīgi no darbinieka algas, bet jo lielāka ir iemaksu bāze, jo lielāka ir vecuma pensija.
Pašnodarbinātie veic iemaksas, pamatojoties uz saviem ienākumiem . Iemaksu bāzes aprēķins pašnodarbinātajiem nav balstīts uz viņu algas, kā tas ir algotajiem darbiniekiem, bet uz viņu tīro peļņu. Atkarībā no šīs summas viņiem ir tiesības uz atbilstošu iemaksu kategoriju. Šī kategorija nosaka viņu minimālo iemaksu bāzi, lai gan pašnodarbinātie var izvēlēties augstāku iemaksu bāzi.
Vispārīgi runājot, lai darbinieks saņemtu tīro algu 1600 eiro apmērā, viņa nodokļu bāzei jābūt apmēram 2000 eiro. Tomēr, lai iegūtu nodokļu bāzi mūsu pašnodarbinātajam elektriķim, viņam jāiegūst tīrais ienākums (apgrozījums pēc izdevumu atskaitīšanas) 1600 eiro apmērā, kas būs viņa alga.
Ņemot vērā šādu pabalstu apmēru, viņiem ir jāievēro atbilstošais iemaksu apmērs, kas, kā norādīts iemaksu tabulā, atbilst minimālajai iemaksu bāzei 960,78 eiro apmērā, par ko viņiem būs jāmaksā sociālās apdrošināšanas iemaksas aptuveni 300 eiro mēnesī. Citiem vārdiem sakot, abi saņem vienādu algu, bet pašnodarbinātais maksā iemaksas, pamatojoties uz daudz zemāku iemaksu bāzi.
Problēma: lielākā daļa pašnodarbināto Latvijā maksā iemaksas, pamatojoties uz minimālo bāzi . Saskaņā ar statistikas datiem, no 3 436 929 pašnodarbinātajiem Latvijā 2 858 865 (83,18 %) maksā iemaksas, pamatojoties uz minimālo bāzi, kas atbilst viņu tīrajiem ienākumiem, vai 1,5 % no minimālās bāzes. Tikai 2,1 % no visiem pašnodarbinātajiem Latvijā maksā iemaksas, pamatojoties uz bāzi, kas ir līdzīga algoto darbinieku bāzei, kas ir gandrīz trīs reizes lielāka par minimālo bāzi.
Atgriežoties pie mūsu pašnodarbinātā elektriķa piemēra, ar tīro peļņu 1600 eiro viņš būs ierobežots ar maksimālo iemaksu bāzi 1700 eiro, kas palielinās viņa ikmēneša iemaksas aptuveni līdz 534 eiro, tuvinot tās bāzei 2000 eiro, kas bija štata elektriķim.
Pašnodarbinātie darbinieki nemaksā lielākas iemaksas . No pirmā acu uzmetiena varētu šķist, ka pašnodarbinātie nes lielāku finansiālo slogu nekā algotie darbinieki. Tomēr abu veidu iemaksas veido aptuveni 30 % no iemaksu bāzes (tas ir aptuvenais procents, jo tas atšķiras atkarībā no līguma veida, nozares utt.).
Galvenā atšķirība ir tā, ka, kā redzams no iepriekšējā iemaksu tabulā, darbinieka gadījumā uzņēmums paredz augstāku procentu nekā darbinieks (lai gan viss ir daļa no darbinieka bruto algas), savukārt pašnodarbinātie ir gan uzņēmums, gan darbinieks, kas nozīmē lielāku ietekmi uz tīro peļņu un iemaksu bāzi.
Pievilkt jostas siksnu ciešāk darba dzīves beigās . Ņemot vērā, ka pašnodarbinātie maksā 100 % no iemaksu likmes, iemaksu bāzes palielināšana (un tātad arī pašnodarbināto iemaksu apmēra palielināšana), lai saņemtu vecuma pensiju, kas ir līdzvērtīga algotā darbinieka pensijai, prasa ievērojamus finansiālus pūliņus.
Tāpēc vislabāk ir pakāpeniski palielināt šo iemaksu bāzi, tuvojoties pensijas vecumam, lai pēdējos darba dzīves gados iemaksātu pēc iespējas lielāku iemaksu bāzi un tādējādi palielinātu vecuma pensijas apmēru.
Pensijas aprēķināšana. Galīgais vecuma pensijas apmērs tiek aprēķināts, pamatojoties uz pēdējo 25 gadu (300 mēnešu) iemaksu bāzi. Ja vidējā iemaksu bāze šajā periodā bija zema, galīgā pensija būs zemāka nekā darbiniekam, kurš veica iemaksas pēc augstākas likmes, jo viņš veic iemaksas atbilstoši savai faktiskajai algai.
Tādējādi vairāk nekā 60 % Latvijas provinces vidējā vecuma pensija pašnodarbinātajiem nedaudz pārsniedz 1008 eiro mēnesī, un nevienā apdzīvotā vietā vecuma pensija pašnodarbinātajiem 2025. gadā nebūs vienāda ar minimālo darba samaksu.
