Gadījuma arheoloģiskie atklājumi bieži atklāj aizraujošus noslēpumus par mūsu kopējo pagātni. Nesen kāda sieviete no Čehijas veica pārsteidzošu atklājumu vienkāršas pastaigas laikā. Netālu no pilsētas Kutná Hora, kas pazīstama ar savu kalnrūpniecības mantojumu, viņa atrada viduslaiku dārgumu, kas sastāvēja no vairāk nekā 2000 sudraba monētām, datētām ar XIII gadsimtu.
Šis atradums piesaistīja arheologu un vēsturnieku uzmanību, tostarp no Masarika Universitātes un Čehijas Zinātņu akadēmijas Arheoloģijas institūta . Pēdējais, kas nodarbojas ar šo artefaktu analīzi un saglabāšanu, atklāj aizraujošu stāstu par slēptiem dārgumiem un cīņu par varu. Papildus monētām tika atrasti bronzas artefakti, kas rotāti ar intriģējošiem pagānu motīviem, liecinot par kultūras saiknēm viduslaiku Centrāleiropā.
Negaidīts atklājums Čehijā
Sieviete, kas pastaigājās pa laukiem Kutná Horā, izdarīja neparastu atklājumu, ziņo Čehijas Zinātņu akadēmijas Arheoloģijas institūta preses relīze. Pilsēta atrodas Vidusčehijas reģionā. Pastaigas laikā viņa pamanīja zem zemes metāla spīdumu. Iekārojusies, viņa nedaudz pakasīja zemi un atklāja keramikas podu, kas bija piepildīts ar sudraba monētām. Saprotot savas atraduma nozīmi, viņa nekavējoties sazinājās ar vietējām iestādēm.
Pēc tam izrakumus vadīja Čehijas Zinātņu akadēmijas Arheoloģijas institūts. Sākotnējā analīze liecināja, ka monētas datējamas ar 1085.–1107. gadu, kas bija dinastisko konfliktu un politisko satricinājumu periods. Šo monētu apjoms un saglabātības stāvoklis sniedz retu iespēju ieskatīties šī perioda ekonomiskajā dzīvē un tirdzniecības sakaros.
Sākotnēji monētas bija apraktas keramikas krūkā, iespējams, slēptas, lai saglabātu ievērojamu bagātību nemierīgos laikos. Lai gan krūka gadsimtu gaitā bija daļēji iznīcināta lauksaimniecības darbu rezultātā, tās dibens bija saglabājies. Tas bija laimīgs gadījums arheologiem.
Viņiem izdevās izmantot šo saglabājušos daļu kā orientieri, lai atrastu un izceltu pārējo dārgumu daļu. Turpinot rūpīgus izrakumus, viņi atrada vairāk nekā 2150 sudraba monētu. Katra monēta tagad tiks pakļauta sīkai analīzei, lai uzzinātu vairāk par tās izcelsmi un sastāvu, kas ļaus iegūt vērtīgu informāciju par reģiona viduslaiku vēsturi.
Bagāts vēsturiskais konteksts
Filips Velimskis, Čehijas Zinātņu akadēmijas Arheoloģijas institūta arheologs, norāda, ka šo sudraba monētu atrašanās vieta attiecas uz periodu, kad valstī valdīja nopietna politiskā nestabilitāte. Viņš paskaidro: „Tajā laikā valstī valdīja iekšējās nesaskaņas starp Pržemislovas dinastijas pārstāvjiem par Prāgas kņaza troni.”
Šie dinastiskie konflikti bija raksturīgi ar pastāvīgu cīņu par varu un alianses maiņu. Tie radīja nenoteiktības un neaizsargātības atmosfēru. Šādos apstākļos cilvēki bieži slēpa savu bagātību, lai pasargātu to no izlaupīšanas un ļaunprātīgas izmantošanas.
Lai ilustrētu šī dārguma vērtību, Filips Velimskis salīdzina savu atradumu ar „miljonu laimestu loterijā”. Tajā laikā tāda summa bija neiedomājama parastajam cilvēkam. Sudraba monētas bija milzīgs bagātības avots, kas bieži vien bija nepieejams lielākajai daļai iedzīvotāju. Šis salīdzinājums uzsver šī dārgumu atraduma nozīmīgumu un retumu. Tas ļauj pieņemt, ka tas, visticamāk, piederējis kādai augstai amatpersonai vai ietekmīgai iestādei. Ievērojamais monētu skaits, kas atrasts Kutná Horā, varētu būt izmantots algotņu apmaksai. Vai arī tās varēja būt daļa no trofejām, kas tika iegūtas militāros gājienos.
Neatsveramais dārgums Čehijā tiks saglabāts
Fakts, ka šīs monētas tika kaltas Prāgā un pēc tam importētas Centrālajā Čehijā, liecina par labi attīstītiem tirdzniecības sakariem viduslaikos. Prāga bija liels ekonomisks un politisks centrs un aktīvi nodarbojās ar monētu kalšanu. Šī perioda sudraba monētas bieži tika izmantotas tirdzniecības darījumos visā Centrāleiropā un ārpus tās. To atradums Kutnā Gorā, tālu no kalšanas vietas, no vienas puses, liecina par aktīvu tirdzniecību. No otras puses, tās apstiprina reģiona stratēģisko nozīmi.
Tās ir nodotas specializētā laboratorijā. Analīze ilgs aptuveni gadu. Vispirms eksponāti tiks attīrīti no nogulsnēm un netīrumiem, kas uzkrājušies gadsimtu gaitā. Pēc tam restauratori novērsīs visus bojājumus un stabilizēs eksponātus, lai nodrošinātu to ilgtermiņa saglabāšanu. Eksperti nofotografēs katru eksponātu no dažādiem leņķiem. Šie attēli veidos vizuālu datu bāzi, kas palīdzēs turpmākajos pētījumos un publikācijās.
Paralēli šiem posmiem rentgena analīze un spektrometrija noteiks precīzu materiālu sastāvu. Tiks identificēti ne tikai sakausējumos esošie elementi, bet arī to precīzas proporcijas.
Papildus sudrabam monētas satur arī vara, svina un mikroelementu maisījumu. Šie dati sniegs informāciju par monētu kalšanas metodēm un izmantoto metālu avotiem. Pēc analīzes un dokumentēšanas posma pabeigšanas iestādes izstādīs monētas apskatei.
Izstāde ir plānota 2025. gadā Sudraba muzejā Kutná Horā. Tā sniegs apmeklētājiem unikālu iespēju iepazīties ar šiem viduslaiku dārgumiem un uzzināt vairāk par to vēsturisko kontekstu un nozīmi. Šī publiskā prezentācija būs kulminācija ilgstošajam darbam un ļaus iepazīstināt plašu sabiedrību ar šo izcilo atklājumu.
