Dārgums nodots Austrumčehijas muzejā, kamēr arheologi pēta tā izcelsmi.
Šā gada sākumā diviem tūristiem, ceļojot pa Podkrkonoša kalniem Čehijas ziemeļrietumos, gadījās atrast alumīnija kārbu un dzelzs kasti, kas bija paslēptas zemē un apaugušas ar augiem.
Atverot tos, viņi atrada apmēram 600 zelta monētu, 16 tabakieri, 10 aproces, tīkla maisiņu, ķemmi, ķēdi un pūderi. Visa kolekcija, kas izgatavota no zelta, tika nodota Austrumčehijas muzejam Hradc-Kralove.
“Pārsteigums bija tūlītējs. Es zaudēju runas dāvanu, kad ieraudzīju atradumu,” stāstīja Vojtehs Bradls žurnālam Science. Pēc marķējuma spriežot, daudzas monētas bija apgrozībā Serbijā no 1920. līdz 1930. gadiem, lai gan uz dažām ir datumi no 1808. līdz 1915. gadam.
Atradums novērtēts aptuveni 350 000 ASV dolāru (apmēram 320 000 eiro) vērtībā, bet tā vēsturiskā nozīme var būt daudz lielāka.
Nenoteikta, bet izteiksmīga izcelsme
Pašlaik muzeja darbinieki strādā pie artefaktu saglabāšanas un katalogizēšanas. “To vērtība ir neatsverama,” sacīja arheoloģijas nodaļas vadītājs Miroslavs Novaks. Monētu un artefaktu analīze atklāja to ģeogrāfisko daudzveidību, kas aptver Franciju, Beļģiju, Turciju, Rumāniju un Itāliju.
Šāda izcelsmes sajaukums liecina par sarežģītu vēsturi, ko noteica lielās migrācijas un politiskās kustības, kas pārveidoja Eiropu 20. gadsimta pirmajā pusē.
“Grūti pateikt, vai šis zelts pieder čeham, kas bija spiests pamest okupēto teritoriju pēc nacistu iebrukuma 1938. gadā, vai vācietim, kas baidījās no izraidīšanas pēc 1945. gada, vai ebreju zeltam,” paskaidroja muzeja direktors Petr Grulič. Pēc ekspertu domām, dārgumi, iespējams, tika aprakti krīzes periodā, piemēram, nacistiskās Vācijas okupācijas laikā 1938. gadā.
Pilsoniskā uzvedības modelis
Pēc artefakta atklāšanas tūristi tā saturu nodeva varasiestādēm, kas tika uztverts kā sadarbības ar valsts iestādēm piemērs. Saskaņā ar Čehijas likumdošanu, atradēji varēja saņemt līdz 10 % no atraduma vērtības, tas ir, aptuveni 30 000 eiro katrs.
Šāda veida stimuls ir paredzēts, lai veicinātu iedzīvotāju sadarbību vēsturiskā mantojuma aizsardzībā. “Mērķis ir ne tikai saglabāt artefaktus, bet arī atjaunot vēsturi, kas tos šeit atveda,” teica Novaks.
Izstāde un pētījumi
Muzeja arheologi sāka rūpīgu konservācijas un katra eksponāta izpētes procesu, lai dārgumus varētu izstādīt publiskā izstādē.
Priekšmetu kolekcija varētu piederēt ģimenei no Austroungārijas impērijas (valsts, kas pastāvēja no 1867. gada līdz 1918. gadam) vai cilvēkiem, kas tika pārvietoti kara un pēckara gados . “Daudzi okupācijas vai konfliktu laikā slēpa savas vērtības zem zemes, cerot tās atrast vēlāk,” atceras Bradls.
Tas nav vienīgais gadījums.
Čehijas atklājums bija turpinājums virknei nejaušu atradumu, kas atklāja vēsturiskas bagātības. 2013. gadā amerikāņu pāris Ziemeļkalifornijas kalna nogāzē atrada astoņas sarūsējušas kārbas, kurās bija 1427 zelta monētas no 1847. līdz 1894. gadam, kuru kopējā vērtība pārsniedza 10 miljonus dolāru.
Savukārt Jeruzalemē arheologs Eilat Mazar atklāja bizantiešu slēptuvi, kurā bija 36 zelta monētas un medaljons ar ebreju simboliku, datēts ar 614. gadu p.m.ē.
