Paleontologu grupa ir atklājusi jaunu aizvēsturisku haizivju sugu Mamuta alā, kas tiek uzskatīta par garāko alu sistēmu pasaulē. Šis eksemplārs, Macadens olsoni, dzīvoja aptuveni pirms 340 miljoniem gadu un barojās ar maziem jūras bezmugurkaulniekiem, pateicoties saviem raksturīgajiem spirālveida zobiem.
Fosilija tika atklāta Sentženeīvas veidojumā – senā kaļķakmens slānī, kas attiecas uz karbona periodu, kad daļa no mūsdienu Ziemeļamerikas bija klāta ar siltu, seklu jūru. Lai gan tagad šis apgabals atrodas simtiem jūdžu attālumā no jūras, kādreiz šeit pastāvēja daudzveidīga jūras ekosistēma, kurā dzīvoja gliemji un tārpi – šīs mazās haizivs galvenais barības avots.
Jaunā suga ir nosaukta par godu Rikardam Olsonam, bijušajam zinātniekam, kurš strādāja šajā parkā un kura darbs bija izšķirošs šī reģiona fosiliju atlieku dokumentēšanā. “Šis atklājums ir ievērojams ieguldījums mūsu zināšanās par senāko jūras dzīvi un uzsver mūsu dabas vēstures saglabāšanas nozīmi,” paziņoja Barklays Trimbls, nacionālā parka vadītājs.
Papildus zinātniskajai vērtībai, M. olsoni atklājums ļāva pārskatīt iepriekšējās klasifikācijas. Morfoloģiskā izpēte liecina, ka cita zināmā suga, Helodus coxanus, varētu piederēt nevis ģintij Helodus, bet gan pilnīgi jaunai ģintij, ko speciālisti nosaukuši par Rotuladens.
Jauni atradumi Kentuki zemē
Šis atklājums ir daļa no pētījumu sērijas, kuras laikā šajā parkā tika atrastas daudzas izrakumu haizivis. Starp tiem ir Clavusodens mcginnisi, ko dēvē par “vāveru haizivi” tās nelielā izmēra un spēcīgā koduma dēļ. Tika atrasti arī haizivs galvaskausa fragmenti, kas ir reta atradums, ņemot vērā tās skeleta skrimšļaino raksturu.
Vēl viens svarīgs sasniegums ir jaunas sugas ktenakanta identifikācija, primitīva haizivs, kuras eksistence ir par 50 miljoniem gadu senāka nekā tās senču parādīšanās. Šie fosilijas ļauj precīzāk rekonstruēt jūras ekosistēmu evolūciju paleozoikā.
