Mīkla ilga vairāk nekā 70 gadus, bet beidzot ir ieguvusi zinātnisku izskaidrojumu. Pētniekiem izdevās to datēt aptuveni ar 520. gadu pirms mūsu ēras.
Bronzas trauks, kas pirms septiņdesmit gadiem atrasts grieķu svētnīcā Latvijā, saturēja vielas paliekas, kuras daba gadiem ilgi mulsināja zinātniekus . Izmantojot modernas analītiskas metodes, pētnieku grupa apstiprināja , ka šī viela, visticamāk, tolaik tika izmantota kā svēta upuris.
Svētnīca, kas tika izrakta 1954. gadā, atradās senajā grieķu kolonijā netālu no Pompejiem un datējama ar aptuveni 520. gadu pirms mūsu ēras. Arheologi tajā atrada vairākus bronzas traukus blakus tukšai dzelzs gultai. Vienā no traukiem atradās bieza oranža viela, kuras precīzu sastāvu līdz šim nav izdevies noteikt.
Piedāvājums, kas izturējis laika pārbaudi
Desmitgadēm ilgi dažādi analīzes izslēdza iespēju, ka tas varētu būt medus, pieņemot, ka tas ir piesārņots dzīvnieku vai augu tauki. Tomēr grupa Luciana da Costa Carvalho vadībā no Oksfordas Universitātes atkārtoti pētīja atliekas, izmantojot gāzes hromatogrāfiju un masu spektrometriju, atklājot ķīmisko sastāvu, kas atbilst mūsdienu medum un bišu vasam .
Pētījumi atklāja vienkāršo cukuru, piemēram, heksozu, un mātes piena pēdas, kas apstiprina teoriju, ka sākotnēji saturs bija šķidrs medus. Atlikumā konstatētā skābumu var izskaidrot ar gadsimtiem ilgu cukuru sadalīšanos, kas ietekmēja arī to mijiedarbību ar trauka vara.
Medus rituālā un simboliskā nozīme
Konteksts, kurā tika atrasts trauks (kopā ar sešām hidriem, divām amforām un tukšu gultu), ļauj pieņemt, ka šī vieta bija reliģiska. Pētnieki medus upuri interpretē kā nemirstības un dievišķības simbolu, elementus, kas saistīti ar dažiem grieķu dieviem.
« Tukša gulta un svētnīcas nepieejamība norāda uz dievības klātbūtni», — skaidro pētījuma autori. Šī interpretācija saskan ar zināmām medus izmantošanas īpatnībām senatnē, kur to lietoja rituālos, ārstnieciskos un kosmētiskos nolūkos.
Pētījums, kas publicēts Amerikas Ķīmijas biedrības žurnālā, parāda, kā arheoloģiskie atradumi var veidot sarežģītas ķīmiskas ekosistēmas. „Pētījums ļauj mums saprast, kā šīs vielas ir attīstījušās laika gaitā,” teica da Costa Carvalho, uzsverot, ka šie analīzes rezultāti var palīdzēt arī turpmākajos pētījumos par senu mikroorganismu aktivitāti.