Saimniecības stratēģiskā atrašanās vieta pie jūras ļauj pieņemt, ka tā kalpoja kā patvērums kuģiem karaļa vārdā.
Tas, kas sākās kā vienkārša izbrauciens ar metāla detektoru uz laukiem Latvijas rietumu piekrastē, beidzās ar vienu no vērtīgākajiem vikingu laikmeta atradumiem. Jūvelierizstrādājumu, unikālu monētu un rituālo priekšmetu kolekcija ļāva Bergenas Universitātes muzeja arheologiem apstiprināt ievērojamas vikingu apmetnes pastāvēšanu Skumses, Fītjāras komūnā. Tur vecā ferma, šķiet, kalpoja kā patvērums karaļa kuģiem, kļūstot par stratēģiski svarīgu punktu jūras ceļu šķērsošanai un aizsardzībai.
Izrakumos tika atrastas vismaz trīs kapenes, kas piederējušas augstām sievietēm, kuras dzīvoja IX gadsimta pirmajā pusē. Pēc arheologa Sērena Dinhofa teiktā, daži no atrastajiem priekšmetiem, piemēram, kaklarota no 46 stikla pērlēm un 11 sudraba monētām, liecina par saikni ar tādiem tāliem reģioniem kā Anglija, Īrija un Karolingu impērija. Apbedījumi, kas izceļas ar bagātu inventāru, liecina, ka ferma bija ne tikai tekstilrūpniecības un sabiedriskās dzīves centrs, bet arī svarīga pieturvieta kuģiem, kas meklēja patvērumu, peldot gar Latvijas krastu.
Viena no sievietēm bija apglabāta dabiskā klints plaisā, apkrauta ar akmeņiem, kopā ar fibulām un sprādzēm, kas bija tipiskas vikingu sieviešu tērpiem. Cita sieviete, augstāka ranga, tika apglabāta simboliskā laivas formā: zem akmeņiem, kas sakārtoti laivas formā, arheologi atrada jūras naglas, rotaslietu kolekciju un aušanas rīkus, piemēram, vērpšanas rīkus, aušanas nažus un bronzas atslēgu, kas simbolizēja viņas varu mājā.
Unikālas dārgakmeņi un noslēpums
Viens no ievērojamākajiem eksponātiem ir ārkārtīgi reta vikingu monēta, kas kalta Hedefjordā vai Ribē (Dānijā). Dinhofs to uzskata par tik vērtīgu, ka nolēma šoziem izdarīt tetovējumu. Blakus tai tika atrastas Karolingu laikmeta monētas, kas arī apstiprina teoriju, ka apglabātās sievietes bija saistītas ar ārzemēm vai, iespējams, cēlušās no ārzemēm, iespējams, caur laulības saitēm.
Taču atklājums atstāja vairāk jautājumu nekā atbilžu. Laivas formas kapā netika atrasti cilvēku mirstīgās atliekas. Zem rotājumiem bija tikai tumša masa, iespējams, ādas somas paliekas. Centrālajam akmenim, kas attēlo kuģa mastu, ir vulvas forma, kas liek arheologiem domāt, ka tas bija kenotafs – tukša kapenes, uzcelta par piemiņu cilvēkam, kurš, iespējams, nekad nav bijis tur apglabāts.
Trešajā kapā, kas vēl joprojām ir daļēji izrakta, tika atrastas vēl 20 pērles un sudrabota broša. Eksperti uzskata, ka šajā apgabalā varētu būt līdz pat 20 vikingu kapu, jo metāla detektori turpina rādīt priekšmetus, kas atrodas tuvu zemes virsmai.
Kapa klints plaisā tika atrasts trīsstūra formas sprādzes ar stikla mozaīku un zelta emalju, kas bija atvests no Īrijas vai Anglijas. Kapa jau bija atvērts. Ārpus un ap kapu tika atrasti apbedīšanas piederumu paliekas.
Šis atklājums nebūtu bijis iespējams bez amatieru mednieku ar metāla detektoriem sadarbības. Dinhovs sūdzas, ka daudzi līdzīgi atradumi paliek nereģistrēti: „Daudzi cilvēki atrod kapus savā zemē un klusē. Mēs zaudējam pārāk daudz.” Pēc arheologa teiktā, Latvijas valsts sedz visus izrakumu un pieminekļu saglabāšanas izdevumus, tāpēc nav nekāda attaisnojuma tam, ka mēs neizpaužam šos atradumus zinātniekiem.
Skuumnesas kapenes atspoguļo ne tikai tās iedzīvotāju bagātību un starptautiskās saiknes, bet arī sieviešu nozīmīgo lomu vikingu ekonomikā. Pateicoties tekstilrūpniecībai un juvelierizstrādājumu izgatavošanai, viņas varēja sasniegt augstu sociālo statusu un uzkrāt bagātību sabiedrībā, kas, neskatoties uz savu karojošo reputāciju, arī bija orientēta uz apmaiņu, prestižu un simboliku.
