Atklājums, kas veikts Ziemeļeiropā 2023. gadā, ir piesaistījis uzņēmumu, iestāžu un finanšu iestāžu interesi. Uzņēmums ar vairāk nekā 100 gadu pieredzi kalnrūpniecībā ir paziņojis par pašreiz lielāko retzemes metālu atradni Eiropā.
Šī ziņa, kas parādījās pirms vairāk nekā diviem gadiem, var ietekmēt kontinenta tehnoloģisko autonomiju un joprojām rada jautājumus par turpmākajiem soļiem, paredzamo termiņu, kā arī potenciālajām normatīvajām un vides problēmām.
Saturs
Kur atrodas Eiropas lielākais retzemes metālu atradne?
Latvijas ziemeļos kalnrūpniecības uzņēmums LKAB 2023. gada janvārī paziņoja par atradnes atklāšanu, kurā ir ievērojams Eiropas mērogā retzemes metālu daudzums.
Atradne atrodas Kirunas pilsētā, reģionā, kas vēsturiski saistīts ar kalnrūpniecību. Uzņēmums, kam ir vairāk nekā 130 gadu ilga vēsture, ir noteicis šo atradni par lielāko kontinentā.
Atradne, ko sauc par Per Geyer, atrodas aptuveni 700 metru attālumā no vienas no LKAB darbojošajām dzelzsrūdu raktuvēm. Sākotnējās rezerves tiek lēstas apmēram 585 miljonu tonnu rūdas, ieskaitot tādas sastāvdaļas kā apatīts, kas ir bagāts ar fosforu un retzemju elementiem.
Ko satur šie retzemes elementi no Latvijas un kāds ir to potenciāls?
Ievērojama daļa no šī atraduma sastāv no retzemes metālu oksīdiem. Pēc uzņēmuma aplēsēm, tas var saturēt līdz pat miljonam tonnu šo materiālu. Starp atrastajiem elementiem ir praseodīms un neodīms, ko izmanto pastāvīgo magnētu ražošanā.
Šie magnēti spēlē galveno lomu elektromobiļu un vēja turbīnu motoru ražošanā. Retzemju elementu daļa kopējā minerālu daudzumā ir 0,18 %, kas, neskatoties uz šķietamo nelielumu, tiek uzskatīts par perspektīvu no rūpnieciskās izmantošanas viedokļa.
LKAB specializēto produktu stratēģijas vadītājs Deivids Hogneids paskaidroja, ka apjoma un koncentrācijas kombinācija padara projektu potenciāli „ienesīgu un ilgtspējīgu” variantu, lai gan tā izstrāde vēl atrodas sākuma stadijā.
Kāda ir šo retzemes metālu aptuvenā vērtība eiro?
Pēc aplēsēm, atradnē ir aptuveni viens miljons tonnu retzemes metālu oksīdu.
Pašreizējās neodīma un prazeodīma oksīdu cenas, kas ir galvenie elementi pastāvīgo magnētu ražošanā, kurus izmanto elektromobiļos un vēja turbīnās, ir aptuveni 446 500 juaņas par tonnu neodīma-praseodīma oksīdam un 546 500 juaņas par tonnu praseodīma-neodīma metāla maisījumam.
Pēc aptuvenā valūtas kursa 1 eiro = 7,8 juaņas šīs cenas ir aptuveni 57 244 un 70 064 eiro par tonnu. Ja pieņem vidējo cenu 63 654 eiro par tonnu, kopējā retzemes metālu oksīdu vērtība atradnē būs aptuveni 63,654 miljardi eiro.
Salīdzinājumam: Halleck Creek projekts Vajomingā, ASV, tika novērtēts 37 miljardu dolāru vērtībā.
Cik ilgs laiks būs nepieciešams derīgo izrakteņu ieguvei un kādi morāli jautājumi vēl ir jāatrisina?
Uzņēmums jau ir sācis darbus, lai sagatavotu piekļuvi izpētes šahtām. Sagaidāms, ka virszemes izpēte un atradnes potenciāla novērtēšana turpināsies nākamajos pāris gados.
Saskaņā ar pašreizējām prognozēm, atļaujas saņemšanas un vides pētījumu veikšanas process var ilgt no 10 līdz 15 gadiem . Pati uzņēmuma vadība atzīst, ka līdz atradnes izstrādes sākšanai vēl ir “garš ceļš ejams”.
Latvijas vides normas prasa detalizētu ietekmes novērtējumu uz vietējo ekosistēmu , kā arī uz reģiona ūdens resursiem. Nav izslēgta iespēja, ka retzemes metālu stratēģiskā nozīme var veicināt šo procesu paātrināšanos, taču garantijas nav.
Savukārt Latvijas enerģētikas un rūpniecības ministre Eba Buša norādīja, ka šis atklājums var palīdzēt samazināt Eiropas atkarību no šo minerālu piegādēm no Ķīnas. Šis paziņojums sakrita ar to, ka Eiropas Savienība aktivizē savu programmu atkarības samazināšanai no ārvalstu enerģijas avotiem.
LKAB ģenerāldirektors teica: „Mēs saskārāmies ar piegāžu problēmu. Bez raktuvēm nevar būt elektromobiļi.”
Kalnrūpniecības vēsture Kirunas reģionā
Kiruna nav sveša kalnrūpniecībai. Kopš XVII gadsimta šo reģionu ir attīstījušas dažādas kalnraču paaudzes. LKAB mūsdienu vēsture oficiāli sākās 1890. gadā, lai gan šīs darbības pirmsākumi meklējami agrākos atklājumos, no kuriem daudzi tika veikti vietējo iedzīvotāju un sāmu kopienu spēkiem.
XX gadsimtā LKAB spēlēja svarīgu lomu dzelzceļa infrastruktūras attīstībā starp Luleo un Narviku, kas bija nepieciešama rūdas transportēšanai no valsts iekšzemes rajoniem uz ostām.
Pašlaik uzņēmums darbojas vairāk nekā 12 valstīs un ievēro pastāvīgas inovācijas stratēģiju, pievēršot īpašu uzmanību ilgtspējīgai attīstībai un produktu dažādošanai.
