Uz sietiem uzkrājas netīrumi, kas ar laiku pielīp pie stikla un veido grūti noņemamus traipus.
Kaļķa nogulumu noņemšana no dušas kabīnes stikla ir viena no nepatīkamākajām uzkopšanas darbiem mājās. Uz dušas starpsienām uzkrājas nogulsnes, kas ar laiku pielīp pie stikla un veido grūti noņemamus traipus. Daudzi nesaprot, ka aiz šiem baltajiem traipiem slēpjas ne tikai redzams netīrums, bet sarežģīts ķīmiskais process, kas prasa īpašu apstrādi, lai sasniegtu efektīvu un ilgstošu rezultātu.
Inženieris-ķīmiķis Diego Fernandess, grāmatas „Manual de Usos y Aplicaciones de Productosquímicos domésticos” („Rokasgrāmata par sadzīves ķimikāliju lietošanu un pielietojumu”) autors, sociālajos tīklos izskaidroja, kā pareizi tīrīt dušas starpsienu un kādi līdzekļi patiešām ir efektīvi. Viņa pieeja, kas balstīta uz tehniskām zināšanām par materiāliem un ķīmiskām reakcijām, sniedz skaidru atbildi uz vienu no visbiežāk uzdotajiem jautājumiem par mājas uzkopšanu.
Kāpēc uz dušas kabīnes stikla parādās traipi?
Fernandes norāda, ka uz stikla paliek divu veidu nogulsnes: neorganiskas kaļķa nogulsnes , kas veidojas no mikroskopiskām kalcija un magnija kristāliem, kuri paliek pēc ūdens iztvaikošanas; un organiskas ziepju un šampūnu atliekas, kas, sajaucoties ar minerālvielām, veido taukainu savienojumu, ko sauc par stearātiem. “Parastie tīrīšanas līdzekļi parasti labi attīra organisko daļu, bet ne neorganisko”, — norāda viņš.
Tāpēc viņš uzstāj, ka apstrādei jāietver abi slāņi. “Pareizais stikla tīrīšanas veids dušas kabīnē ir šāds. Vispirms uzklājiet tauku noņemšanas līdzekli vai šķīdumu, kas sastāv no 500 mililitriem ūdens un vienas tējkarotes šķidrā trauku mazgāšanas līdzekļa , noslaukiet ar sūkli un notīriet. Pēc tam izmantojiet skābi, piemēram, tehnisku vai sadzīves etiķi . Pēc tam noslaukiet vai noskalojiet,” skaidro eksperts.
Fernandess brīdina arī par ilgstošas nekopšanas sekām. Ja stiklu netīra regulāri, uz tā uzkrājas nogulsnes, veidojot skābu vidi, kas ar laiku izēd stikla virsmu. Tas var izraisīt neatgriezeniskus bojājumus, kas pazīstami kā ķīmiskais kodinājums.
„Ja stikls netiek tīrīts ilgu laiku, slāņi uzkrājas viens uz otra un veido skābu mikro-pH, kas lēnām izšķīdina silīciju stiklā. Tas izraisa ķīmisko kodināšanu. Parādās noturīgi traipi, kurus var noņemt tikai pulējot stiklu ar ultraplāniem abrazīviem materiāliem, piemēram, cerija oksīdu. Šo darbu jāveic profesionālim », — norāda viņš. Papildus piemērotu līdzekļu izvēlei visefektīvākais veids ir profilakse.
