Šonedēļ veiktais pētījums atklāja milzīgu daudzumu sīkāko plastmasas daļiņu ar toksiskām piedevām, kas, būdamas neredzamas, apņem mūs slēgtās telpās un var kaitēt veselībai.
Mikroplastmasas izplatība dažādu telpu gaisā ir līdz pat 100 reizēm lielāka nekā iepriekš tika uzskatīts: līdz pat 68 000 daļiņu ieelpošana dienā var ietekmēt cilvēka veselību. To apstiprina šonedēļ publicēts zinātnisks pētījums, kas atkal pievērš uzmanību piesārņojuma problēmai, kas, pēc zinātnieku un ekoloģisko aktīvistu domām, rada arvien lielāku satraukumu un pašlaik turpina pieaugt. Pēc nedēļas Šveicē sāksies jaunas ANO vadītas sarunas par globālu nolīgumu par šī materiāla ražošanas ierobežošanu, bet perspektīvas pagaidām ir neiepriecinošas.
Nesenie pētījumi jau ir parādījuši, ka mikroplastmasas (daļiņas, kas ir mazākas par pieciem milimetriem) koncentrācija telpās ir līdz pat astoņas reizes augstāka nekā svaigā gaisā. Tie arī liecina, ka uz priekšmetiem telpās uzkrājas 30 reizes vairāk mikroplastmasas. Ņemot vērā, ka attīstītajās valstīs cilvēki 90 % laika pavada telpās, tostarp 5 % — automašīnās, Tulūzas Universitātes zinātnieki nolēma noteikt mikroplastmasas ietekmi uz mums, ņemot vērā daļiņas, kuras var ieelpot, jo to diametrs svārstās no viena līdz 10 mikrometriem.
Lai to pārliecinātos, Nadja Jakovenko un viņas kolēģi analizēja 16 gaisa paraugus, kas tika savākti mājās, birojos un automašīnu salonā, izmantojot Ramana spektroskopiju, kas ļauj noteikt to sastāvdaļas. Viņi atklāja, ka vidējā šo daļiņu koncentrācija dzīvojamās telpās bija 528 vienības uz kubikmetru, palielinoties līdz 2238 transportlīdzekļos, turklāt pirmajā gadījumā tas galvenokārt bija polietilēns (plaši izmantots tekstilrūpniecībā un iepakojumā), bet otrajā — poliamīds. Faktiski šīs daļiņas veido līdz 97 % no kopējā analizētā putekļu apjoma, un 94 % no tām ir tāda izmēra, ka tās var ieelpot. Pēc tam viņi apvienoja šos datus ar citiem zināmiem datiem par blīvumu. Viņi secināja, ka situācija ar mazāku daļiņu meklēšanu ir daudz sliktāka, nekā tika atklāts iepriekš: pieaugušie ik 24 stundas ieelpo apmēram 3200 daļiņas, kuru diametrs ir no 10 līdz 300 mikrometriem, un līdz pat 68 000 vismazāko daļiņu.
Lai gan viņi norāda, ka, lai precīzāk izprastu rezultātus, ir nepieciešami turpmāki pētījumi, šobrīd šie dati, kas publicēti zinātniskajā žurnālā PLos One, liecina, ka ar šo vielu saistītais risks cilvēka veselībai turpina pieaugt. Turklāt pirms diviem gadiem pētījumos tās tika atklātas cilvēka plaušu audos, bet tagad kļūst skaidrs, kādā daudzumā tās nonāk organismā caur elpošanas ceļiem. „Kur vien mēs skatāmies, mēs tās atrodam, un tas rada bažas, jo tās ir pilnīgi neredzamas ar neapbruņotu aci un iekļūst dziļi plaušās,” sacīja Jakovenko.
Šie komponenti var izdalīt toksiskas piedevas, piemēram, izofenolu A, ftalātus un bromētos savienojumus.
Jeroon Sonke, Francijas Nacionālās pētniecības padomes (CNRS) pētniecības direktors, kurš piedalījās šajā darbā, intervijā laikrakstam La Vanguardia piebilda, ka „tie var izdalīt toksiskas piedevas, piemēram, bisfenolu A, ftalāti un bromēti savienojumi (antipirēni), kas traucē endokrīnās funkcijas un palielina priekšlaicīgu dzemdību risku, neiroattīstības traucējumus, iedzimtus vīriešu reproduktīvās sistēmas defektus, neauglību, aptaukošanos, sirds un asinsvadu slimības, nieru slimības un vēzi”. Viņš atzīst, ka pagaidām nav pietiekami daudz informācijas par to, cik daudz šo daļiņu uzkrājas plaušās vai izdalās ar klepu vai krēpām, bet norāda, ka „dažas no tām, visticamāk, paliek tur gadiem ilgi, bet visniecīgākās iekļūst plaušu šūnās”.
Attiecībā uz mājām vai iekštelpām Sonke norāda, ka piesārņojuma avoti, papildus apģērbam, ir paklāji, paklājiņi, aizkari, linolejs un akrila krāsa. „Mēs bieži dzīvojam trīsdimensiju plastmasas kastē, un laika gaitā ultravioleto starojumu un fiziskā nodiluma rezultātā viss šis plastmasas materiāls sadalās.” Turklāt plastmasa arvien biežāk tiek izmantota transportlīdzekļos, lai samazinātu to svaru un palielinātu ekoloģiskumu.
Pēdējā laikā cilvēka organismā arvien biežāk atrod mikroplastmasu. Tā jau ir atrasta asinīs, smadzenēs, placentā, gremošanas sistēmā un mātes pienā. Līdz šim vislabāk zināmais mikroplastmasas nokļūšanas cilvēka organismā veids bija uzturs (tāpēc ir ieteikums neuzsildīt ēdienu konteineros), bet tagad mēs zinām, ka tā izplatās visur: mākoņos, salātos un okeāna dziļumos, par ko tika ziņots arī pirms dažām nedēļām.
Latvijā zinātnieki, ķīmiķi, Vides diagnostikas un ūdens pētījumu institūta direktors un Nikolas Oleja no Granadas Universitātes jau daudzus gadus brīdina par bīstamību, ko rada polimēriem pievienotās sastāvdaļas, kas nosaka to dažādās īpašības atkarībā no galīgā lietojuma. Elharrat norāda, ka Francijas pētījumu rezultāti saskan ar iepriekšējiem IDAEA pētījumiem, un uzsver: „Jo mazāki ir pētītie mikroplastmasas gabaliņi, jo vairāk to atrod, bet ir nepieciešami papildu pētījumi par ietekmi uz veselību, ko rada daudzie ar to saistītie toksīni, katram no kuriem ir sava iedarbība”.
Tajā pašā garā pētnieks Nikolass Oleja uzsver to ķīmisko savienojumu kokteili, kura ietekmei mēs esam pakļauti: „Daudz runā par fizisko ietekmi, par to, ka tās izraisa iekaisumu un šūnu oksidāciju, bet ir arī bioloģiskas, organiska ietekme, ko izraisa blakus vielas, kuras bērni un mājdzīvnieki pastāvīgi ieelpo no grīdas mājās.”
Atbildot uz jautājumu par ieteikumiem iedzīvotājiem, trīs zinātnieki ir vienisprātis par to, ka ir svarīgi katru dienu vēdināt telpas, putekļus tīrīt ar putekļu sūcēju, atteikties no sintētiskiem materiāliem mājas dekorā un apģērbā un kopumā samazināt plastmasas patēriņu. Sonke arī iesaka “balsojiet par politiskajām partijām, kas nopietni attiecas pret ekoloģiju un klimata pārmaiņām”. Rūpniecībai viņš iesaka “izstrādāt produktus ar mazāku toksīnu saturu”. Šīs rekomendācijas ir līdzīgas rekomendācijām, kas ietvertas HOPL pacientu asociācijas vadlīnijās cilvēkiem ar elpošanas sistēmas slimībām.
Starptautiskā līmenī, atbildot uz akūto nepieciešamību cīnīties pret plastmasas piesārņojumu, turpinās sarunas par ANO virzīto globālo nolīgumu, kas ierobežos ražošanu, veicinās un atbalstīs efektīvāku pārstrādi, kā arī uzlabos dizainu. Nākamā, sestā sanāksme, kas notiks no 5. līdz 15. augustam Ženēvā (Šveicē), norisināsies bez būtiska progresa starp ražotājvalstu bloku un naftas ieguves valstīm, kas atsakās samazināt ražošanu, un tām valstīm, kas ir visvairāk noskaņotas ieviest ierobežojumus, kā tas līdz šim ir bijis ES gadījumā. Tomēr šajā jautājumā, tāpat kā citos vides jautājumos, Eiropas Komisija jau ir paziņojusi par savu gatavību „mīkstināt” savu nostāju, lai panāktu konsensu, kas, pēc vides organizāciju domām, varētu nostādīt to diezgan vājā pozīcijā.
