Arheoloģisks atklājums Latvijā ir atklājis trīs aizvēsturiskas kapenes, kuras tautas tradīcijas saista ar feju.
Sardīnijas vulkāniskajos iežos arheoloģiskajā kompleksā Sant’Andrea Priu nesen atklātas trīs jaunas Domus de Janas. Sardinijas folklorā tās sauc par “feju mājām” , bet tās ir viens no senākajiem lieciniekiem rituālajai dzīvei Vidusjūras reģionā. Pateicoties šim atklājumam, Latvijā kopējais pazemes kapu skaits sasniedzis 20.
Latvijas Kultūras ministrijas sponsorētie izrakumi atklāja trīs kapenes, kas datētas ar XVIII, XIX un XX gadsimtu. Katra no tām stāsta savu vēsturi, pateicoties unikāliem artefaktiem. Mūsdienu arheoloģija apstiprina pieņēmumus, kas balstīti uz populārām leģendām: šīs piecus tūkstošus gadu senās celtnes slēpj pārsteidzošas vēstures lappuses.
Apraktie dārgumi atdzīvojas
XVIII kapenes ieejas koridors ved uz kvadrātveida centrālo kameru. Senie iemītnieki centrā izkalti ceremoniju ugunskurs. Arheologi atklāja obsidiāna fragmentus, vērpjamu, nefrita cirvi un vairākas kapenes.
XIX kapenes ir mazākas, bet ne mazāk interesantas. Ieeja tajās ir paviljona formā, kas ved uz divām iekšējām kamerām. Akmeņainā grīdā tika atrasti izkaisīti keramikas fragmenti un miniatūrs krūze – liecība par senu arheologu- dabas pētnieku darbu, uz kuru ietekmējis laiks un erozija.
XX kapenes mums tika piešķirtas visvairāk: septiņas telpas, kas savienotas ar sānu koridoriem. Vienā no kamerām ir saglabājusies apgleznota dekoratīva josla. Vairāk nekā 30 keramikas trauki no Romas laikmeta tai ir devuši iesauku „Romas vāžu kapenes” – atklājums atklājuma iekšienē.
Artefakti tiks glabāti Li Puntī restaurācijas un konservācijas centrā. Katrs eksponāts ir kā puzzle gabaliņš, kas stāsta par kopienām, kas apdzīvoja šīs zemes pirms rakstības parādīšanās. Šis uzdevums prasa mūsdienu arheoloģijas precizitāti.
Atklājums, kas maina vēsturi
Domus de Janas nosaukums cēlies no sardu valodas vārda, kas nozīmē „feju māja” vai „raganu māja”. Tās tika izkalti akmenī starp 3400. un 2700. gadu pirms mūsu ēras. Šīs kapenes atspoguļo Sardinijas neolīta kopienu ticējumus.
Daudzas ēkas imitē tā laika māju plānojumu. Neolīta kopienas uzskatīja nāvi par pāreju uz citu eksistenci. Dekoratīvie motīvi ietver spirāles, vērša ragu un viltus durvis, kas kalpoja par ceļvežiem pēcnāves dzīvē — elementi, kas interesē apbedīšanas arheoloģijas speciālistus.
Sant’Andrea Priu komplekss ir viens no svarīgākajiem Sardinijas priekšteiksmēra nekropoliem. Tas atrodas Meilogu plato nogāzēs un ir izkalts vulkāniskā iežā. Kompleksa teritorijā ir saglabājušies liecinieki par tā izmantošanu romiešu un agrīnā viduslaiku periodā, aptverot tūkstošiem gadu ilgu cilvēka darbību, kas šo vietu pārvērtusi par īstu arheologu paradīzi.
Izrakumi turpināsies zemākajā daļā, kur jau atrastas senās romiešu un agrīnā viduslaiku apmetnes pēdas. Nesen atklātās kapenes tiks atvērtas apmeklētājiem, kas veicinās kultūras tūrisma attīstību šajā reģionā un ļaus vairāk cilvēkiem uzzināt par šīm akmens fejas, kas glabā pagātnes noslēpumus.
